Ziemeļvalstu Ģeodēzijas komisijas 20. ģenerālā asamblejā Viļņā

No 2026. gada 14. līdz 17. septembrim Ģeodēzijas departamenta speciālisti un Latvijas nacionālās grupas pārstāvji I. Liepiņš, K. Kosenko, V. Zuševics, J. Sakne, A. Keiselis, A. Priževoits, T. Ancāne un M. Znotiņa piedalījās Ziemeļvalstu Ģeodēzijas komisijas (Nordic Geodetic Commission) (turpmāk - NKG) Ģenerālajā Asamblejā Viļņā, Lietuvā.

Foto: www.nordicgeodeticcommission.com

NKG, ir ģeodēzistu no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas sadarbības platforma. Tā dibināta 1953. gadā ar mērķi apvienot zinātniekus un valsts pārvaldes darbiniekus, lai izstrādātu augstas precizitātes ģeodēziskos risinājumus nacionālo ģeodēzisko atskaites sistēmu uzturēšanai nākotnē.

NKG Ģenerālā asambleja (ĢA) tiek rīkota reizi četros gados kādā no NKG dalībvalstīm. NKA ĢA mērķis ir iecelt Prezidija biedrus un darba grupu vadītājus, kā arī nodrošināt dalībniekiem iespēju produktīvi tikties un savstarpēji apmainīties ar profesionāliem viedokļiem un pieredzi.

20. NKG ĢA tēma bija Ģeodēzija izaicinājumu pilnā vidē. ĢA sākās ar NKG Prezidija tikšanos un ĢA dalībnieku iepazīšanās pasākumu un turpinājās ar ziņojumu sniegšanu, kas tika iedalīta 10. sesijās, un beidzās ar noslēdzošo ĢA sadaļu.

Katrai darba grupai bija atvēlēta viena sesija, kur tika sniegts atskats par paveikto laika periodā kopš 2022. līdz 2026. gadam, kā arī par plāniem turpmākajiem 4 gadiem.

Turpinājumā neliels atskats uz dažām sesijām un to ziņojumiem. Sesijā Nr.1, kas nosaukta kā ĢA kopējā tēma, t.i., Ģeodēzija izaicinājumu pilnā vidē  - NKG prezidents sniedza ziņojumu par NKG paveikto laika periodā no 2022. - 2026. gadam. Sesijas turpinājumā sniegti ziņojumi par Globālo ģeodēziskās novērošanas sistēmu (GGOS): ģeodēziskās infrastruktūras, zinātnes un pakalpojumu integrācija Zemes novērošanai; ziņojums par Eiropas Zemes garozas/plātņu novērošanas sistēmu (EPOS) - mērķis padarīt datus redzamākus, pieejamākus un iedarbīgākus, apvienojot dažādas Zemes zinātņu jomas ieinteresētās puses, lai integrētu dažādas Eiropas valstu Zemes zinātņu pētniecības infrastruktūras vienotā, savstarpēji saderīgā platformā. Pirmās sesijas pēdējais ziņojums bija Gaisa telpas operācijas GNSS traucējumu laikmetā, kurā ar savu pieredzi dalījās Lietuva aeroskenēšanas veicēji.

Sesijā Nr.2 Izglītība un sabiedrības informēšana un iesaiste – Maaria Nordman (Somija) aktualizēja jautājumu par ģeodēzijas popularizēšanu un tās padarīšanu interesantāku gan sabiedrībai, gan topošajiem studentiem, kā arī sniedza apkopojumu un ieskatu par augstākās izglītības iespējām visās NKG dalībvalstīs. Joprojām liela sabiedrības daļa neizprot ģeodēzijas fundamentālo nozīmi. Ir nolemts veidot īpašu darba grupu, kas strādās tieši ar izglītības, sabiedrības informēšanas un iesaistes jautājumiem. Saulius Urbanas (Lietuva) izklāstīja ģeodēzijas izglītības un sabiedrības informētības stāvokli Lietuvā, iezīmējot arī kāda ir attiecība starp industrijas pieprasījumu un ģeodēzijas studentiem un absolventiem Eiropā . Jānis Kaminskis (Latvija) raksturoja ģeodēzijas izglītības stāvokli Latvijā, atzīmējot problēmu ka straujā nozares attīstība pieprasa strauji pielāgot izglītības programmas, kas ir izaicinoši.

Sesijā Nr.4 NKG vēsture un apbalvojumi. Pirmo reizi ĢA notika apbalvošanas sesija – NKG Jaunā zinātnieka apbalvojums tika pasniegts Sander Varbla no Igaunijas un NKG Apbalvojums par mūža ieguldījumu tika pasniegts Gabriel Strykowski no Dānijas.

Sesijas Nr. 5 “Atskaites sistēmas” līdzvadītāja bija K. Kosenko. Sesiju atklāja darba grupas vadītāja sniegtais kopsavilkums par darba grupas paveikto laikposmā no 2022. līdz 2026. gadam. Sesijas turpinājumā tika sniegti ziņojumi par darba grupas GNSS analīzes centra paveikto operatīvo datu, REPRO2 un BIFROST datu apstrādē četru gadu periodā;  par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu GNSS laika rindās novēroto nobīžu izraisīto trokšņa traucējumu uzbūvi, ietekmi un novēršanas iespējām; par NKG2020 transformācijas parametru testēšanu GNSS kampaņā iegūtajiem novērojumiem Igaunijas dienviddaļā; par Dānijas augstumu atskaites sistēmas DVR90 jaunās realizācijas attīstību; kā arī sesijas noslēgumā par jūras līmeņa augstuma noteikšanu, izmantojot Norvēģijas pastāvīgo GNSS staciju signālu interferometrisko reflektometriju (GNSS-IR, GNSS Interferometric Reflectometry).

Sesijas Nr.6-7 tika veltītas savstarpēji cieši saistītām darba grupām Ģeodinamika un Augstumi un ģeoīds. Darba grupas četru gadu laikā veikušas darbu pie vairākiem projektiem, kur piedalījušies arī Aģentūras pārstāvji – NKG reģionālā kvaziģeoīda modelim Latvijas pārstāvji kompilējuši reljefa modeli, kā arī veikuši ievades datu analīzi. Glacioizostāzijas modelim, ko plaši pielieto gan ģeodēzijā, gan ģeoloģijā, LĢIA izstrādāta programmatūra Zemes iekšējo slāņu kataloga aprēķinam.  Šo darbu gala versijas izstrādē, kas paredzēta nākamgad, arī piedalīsies Ģeodēzijas departamenta skaitļotāji. Uz GNSS datiem balstītā Zemes garozas svārstību modeļa BIFROST izstrādē Aģentūras darbinieki veikuši pilnu Latvijas LATREF staciju laikrindu pēcapstrādi un analīzi. Šī darba rezultāti paralēli nodrošina arī reģionālo ETRS realizāciju. 

Kopumā NKG reģionā modelēšanas jautājumos redzami trīs fokusa punkti:

1. Jūras virsmas topogrāfija un ģeoīds uz jūras – Baltijas un Ziemeļjūrās, kur ārkārtīgi aktīva navigācija saskaras ar sarežģītiem kuģošanas apstākļiem, ģeodēzija var piedāvāt risinājumus navigācijai ar augstu ekonomisko ietekmi. Šādu produktu izstrādes nozīmi pastiprina inovācijas satelīta datos un mākslīgā intelekta pielietojums modelēšanā.

2. Jauni, augstas kvalitātes mērījumu dati, kas kalpo kā modeļa ievadinformācija – šis jautājums aktualizējies, jo ieguvumi no modelēšanas metodēm sasnieguši plato efektu.

3. Pieaugot augstas veiktspējas skaitļošanas pieejamībai, attīstās interese un iespēja izstrādāt dinamiskus, detalizētus, trīsdimensionālus modeļiem, kas integrē vairākas Zemes sistēmas.

Sesijā Nr.8 Nacionālie ziņojumi katra dalībvalsts ziņoja par aktuālo nozarē un izglītības sektorā, sesijas vadītājs I. Liepiņš. Latvijas nacionālo ziņojumu prezentēja V. Zuševics, uzsverot sasniegumus ikdienas darbos, pāreju uz jauno koordinātu sistēmu LKS-2020, kā arī aktivitātes sabiedrības iesaistē un informēšanā – dalību Strūves ģeodēziskā loka aktivitātēs, grāmatas “Ģeodēzijas praktikums” izdošanu jomas pārstāvjiem, ģeodēzijas popularizēšanu, atzīmējot Baltijas Ģeodēzijas riņķa 100-gadi.

Sesijā Nr.9 GNSS pozicionēšana.

Veltīta attiecīgās NKG darba grupas ziņojumam. Darba grupas galvenais mērķis ir veicināt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm par GNSS infrastruktūras uzturēšanu, pakalpojumu pieejamību, RTK un RINEX datu kvalitātes kontroli, izmantotām monitoringa metodēm, kā arī ieteikumi datu kvalitātes nodrošināšanai. Uzmanība tiek veltīta GNSS signālu traucējumu gadījumu identificēšanai un monitoringa rīku attīstībai.

Papildus fokus, uz jaunākajām GNSS tehnoloģijām, tostarp SSR (State Space Representation), PPP (Precise Point Positioning) un LEO PNT (Low Earth Orbit Positioning, Navigation and Timing) risinājumiem. Darba grupas ietvaros iegūtā informācija ļauj sekot tehnoloģiju attīstībai un novērtēt to potenciālos ieguvumus lietotājiem, īpaši valstīs, kurām nav pietiekama finansējuma vai infrastruktūras visu jaunāko GNSS risinājumu praktiskai testēšanai un ieviešanai.

Papildus tika ieskicēta nepieciešamība veikt izmaiņas DOMESs (Directory Of MERIT Sites) numuru pašreizējā standartā (CCCSSTNNN – Valsts, Stacija, Tips, Numurs) kas šobrīd rada problēmas valstīm kurām ir vairāk par 99 bāzes stacijām. Veicot izmaiņas DOMEs standartos šo problēmu varētu atrisināt kas ļautu padarīt DOMEs numuru cilvēkiem lasāmāku un palielināt bāzes staciju skaitu kam var piešķirt unikālu numuru.

Sesijā Nr.10 tika runāts pat ģeodēzijas nākotnes attīstības virzieniem.

Augstumu mērīšana ar hronometriju – novērojot frekvences atšķirību divos savstarpēji savienotos pulksteņos, iespējams noteikt augstuma starpību starp tiem. Šobrīd tehnoloģija ir pārāk dārga plaša mēroga infrastruktūras izveidei, taču tehnoloģija pēdējos desmit gados ir strauji attīstījusies un darbības princips ir pierādīts praktiskās pārbaudēs. Pārbaudēs augstuma starpības 2200 km distancē iegūtas ar 5-6 cm nenoteiktību un prognozēts ka tuvākā nākotnē uzlabosies līdz 1cm. Šīs pašas tehnoloģijas, kas tiek attīstītas arī NKG reģionā, var tikt izmantotas precīzāku orbītu noteikšanai un precīzā laika noteikšanai vispār, kas sevišķi svarīgi starptautisku darbību koordinēšanai un finanšu apritei.

Noslēguma sesijā tika apstiprināti NKG darba grupu vadītāji un notika NKG Prezidija vēlēšanas, pēc kurām, ar gandarījumu varam teikt, ka vismaz turpmākos 4 gadus NKG darba grupas Atskaites sistēmas (Reference Frames) vadītāja būs Ksenija Kosenko. Līdz ar to Latvijas pārstāvji NKG Prezidijā būs Ivars Liepiņš – viņš saglabā NKG sekretāra amatu, Ksenija Kosenko kā NKG Atskaites sistēmas darba grupas vadītāja un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte vadošais pētnieks Armands Celms kā zinātnes jomas pārstāvis.

NKG ĢA publicētie ziņojumi apskatāmi tīmekļa vietnē: https://www.nordicgeodeticcommission.com/general-assemblygeneral/vilnius-lithuania-2026/