Atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas aicinājumu: LĢIA pārstāv Latviju pasaules mēroga forumā ANO mītnē Ņujorkā

No 2025. gada 28. aprīļa līdz 2. maijam Apvienoto Nāciju Organizācija sasauca kārtējo ANO Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas (UNGEGN – United Nations Group of Experts on Geographical Names) sesiju UNGEGN 2025.

Latviju UNGEGN 2025 pārstāvēja Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece. Sesijai bija iesniegts Latvijas nacionālais ziņojums (sagatavots sadarbībā  ar vietvārdu standartizācijas¹ darbā iesaistīto Latvijas institūciju speciālistiem) un ziņojums par LĢIA Vietvārdu datubāzes jauno publisko versiju. Novērotāja statusā sesijā piedalījās arī Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.

1. attēls. UNGEGN 2025  sesijas dalībnieki.
(foto no https://unstats.un.org/unsd/ungegn/sessions/4th_session_2025/#photos)

UNGEGN sesijas notiek reizi divos gados. Tie ir vispasaules forumi, kuros piedalās ar ģeogrāfiskajiem nosaukumiem saskarīgo nozaru – ģeogrāfijas, kartogrāfijas, ģeotelpiskās informācijas, valodniecības un vēstures eksperti. Sesijas paredzētas tam, lai dalībnieki pilnveidotu savas zināšanas un dalītos labākajā pieredzē, apmainītos ar informāciju par jaunākajiem notikumiem ģeogrāfisko nosaukumu pārvaldībā un standartizācijā, apspriestu problēmas un izaicinājumus. Sesijas būtiski palīdz pasaules mērogā veidot un ieviest vienotus principus un standartus darbam ar ģeogrāfiskajiem nosaukumiem, iesaistot šai darbā visas  pasaules valstis.

2. attēls. UNGEGN 2025 sesijā.
(foto no https://unstats.un.org/unsd/ungegn/sessions/4th_session_2025/#photos)

UNGEGN 2025 sesijas īpašā tēma bija “Veicināt ģeogrāfisko nosaukumu standartizāciju, izmantojot iekļaujošus, kultūras izpratnē balstītus un uz pierādījumiem pamatotus risinājumus ilgtspējīgas attīstības atbalstam.” Ļoti liels skaits ziņojumu bija veltīti mazākumtautību un pamatiedzīvotāju vietvārdu vākšanai, apkopošanai un atgriešanai apritē, lietojot tos kartēs un uzrakstos publiskajā telpā. Ar apjomīgu un daudzpusīgu veikumu šai virzienā izcēlās Jaunzēlande (kartes un elektronisks atlants māoru valodā, skaņu ieraksti, kas palīdz apgūt māoru vietvārdu pareizu izrunu u. c.), Austrālija, Kanāda un Brazīlija. Par šāda virziena darbiem ziņoja arī daudzas citas valstis. Liela uzmanība tika pievērsta kultūrvēsturiski vērtīgu vietvārdu apzināšanai un aizsardzībai: sākot no normatīvo aktu paraugprojektiem, kas regulētu kultūrvēsturiski vērtīgo vietvārdu aizsardzību (Norvēģija) un vadlīnijām kultūrvēsturiski vērtīgu vietvārdu aizsardzībai (Koreja) līdz  informācijai par to, kā vietvārdu un ar tiem saistīto stāstu apzināšana ceļ vietējo iedzīvotāju pašapziņu (aizkustinoša kādas nabadzīgas Riodežaneiro priekšpilsētas pusaudžu izveidota multfilma par to, kā tas darbojas viņu dzīvēs).

Šī bija pirmā UNGEGN sesija, kurā tika īpaši izskatīta mākslīgā intelekta izmantošana darbā ar vietvārdiem. Nopietnu ieskatu šai jomā sniedza Norvēģijas ziņojums. Pieredzi mākslīgā intelekta izmantošanā  prezentēja arī Saūda Arābija,  Indonēzija un dažas citas valstis.

Daudz uzmanības tika veltīts sabiedrības un oficiālo vietvārdu piešķiršanā iesaistīto amatpersonu izglītošanai, vietvārdu informācijas un vietvārdu pareizas lietošanas nodrošināšanai. Piemēram, Norvēģija prezentēja tiešsaistes kursu toponīmikā, kas uzskatāmi skaidro Norvēģijas Vietvārdu likuma normu un vietvārdu standartizācijas principu pielietošanu.

2025. gada sesijā tika izskatīti arī tādi  jautājumi kā: 

• ģeogrāfisko nosaukumu piešķīrējinstitūciju darbs; 
• vietvārdu vākšana un uzkrāšana, elektroniskās datubāzes, reģistri, datu apstrāde (principi, metodika, mākslīgā intelekta izmantošana); 
• vietvārdu integrācija ģeotelpiskajos datos;
• nelatīņu rakstības valodu vietvārdu konvertēšana uz latīņu rakstību;
• citvalodu vietvārdu atveide, eksonīmu lietošana, eksonīmu kultūrvēsturiskie aspekti; 
• ANO vispasaules Vietvārdu datubāzes veidošana;
• vietvārdu standartizācijas rekomendāciju izpilde un jaunu rekomendāciju pieņemšana u. c.

Valstu nacionālie ziņojumi sesijā netika prezentēti kā atsevišķi dokumenti, bet tos izskatīja tematisku apkopojumu veidā (National Dialogue), izceļot un prezentējot galvenās tēmas un darba virzienus, kā arī labākās pieredzes stāstus.

Visu izskatīto jautājumu saraksts pa datumiem pieejams sesijas darba organizācijas dokumentā, bet visi iesniegtie ziņojumi un prezentācijas skatāmi UNGEGN mājaslapā. Publicētie ziņojumi un citi materiāli  satur vērtīgu un daudzpusīgu informāciju, kas var būt noderīga  ne vien toponīmikas speciālistiem,  bet arī citu ar vietvārdiem un ģeotelpiskajiem datiem saistītu nozaru pārstāvjiem. Tie ir kā bagāta bibliotēka, kurā atrodama jaunākā informācija no dažādām pasaules valstīm par visdažādākajiem ģeogrāfisko nosaukumu vākšanas, apstrādes, izplatīšanas un izmantošanas aspektiem.

Latvija bija pārstāvēta arī sesijas virtuālajā izstādē ar diviem reģionālo televīziju sagatavotiem video sižetiem par ceļazīmju uzstādīšanu: lībiešu valodā Kurzemē un latgaliešu rakstu valodā – Latgalē (virtuālā videosižetu izstāde skatāma šeit).

UNGEGN 2025 sesija tajā izskatītās un dokumentos pieejamās informācijas ziņā bijā ārkārtīgi bagāts pasākums, kur iegūts daudz labas pieredzes paraugu darbam toponīmikas jomā, pārskats par ģeogrāfisko nosaukumu standartizācijas attīstības tendencēm un perspektīvām pasaulē, kontakti ar zinošiem jomas ekspertiem ārvalstīs. Piedalīšanās UNGEGN sesijā vienlaicīgi ir arī piedalīšanās rekomendāciju sagatavošanā darbam ar vietvārdiem, kuras tiek izskatītas un apspriestas darba gaitā un rezultējas sesijas gala dokumentā.

¹ Vietvārdu jeb ģeogrāfisko nosaukumu standartizācija ir process, kurā vienojas par vietvārdu vienotu rakstību un lietojumu kartēs, dokumentos un citos informācijas avotos, lai nodrošinātu skaidrību un konsekvenci. Ietver arī oficiālo vietvārdu piešķiršanu.