Ģeodēzija

Ģeodēzija ir ļoti sena zinātnes un prakses nozare. Tās pirmsākumi datējami jau pirms mūsu ēras senās Ēģiptes valstīs. Kā zinātņu nozare tā bija un ir cieši saistīta gan ar astronomiju, gan fiziku, ģeofiziku, matemātiku, bet mūsdienās tā  nav iedomājama bez kosmiskajiem pētījumiem un sasaisti ar citām zinātnēm. Var teikt, ka ģeodēzija ir pamats visai mūsdienu dzīvei. Mēs nevaram šodien iedomāties savu dzīvi bez dzīvojamām, kultūras un atpūtas ēkām, bez savām darba vietām, bez ceļošanas. Visa tā pamatā gan tiešā, gan netiešā veidā ir ģeodēzija.

Planēta Zeme atrodas evolūcijas procesā. Zemes garoza kopā ar augšējo mantiju atrodas nepārtrauktā kustībā: horizontālā un vertikālā virzienā. Zemes garozas kustību rezultātā pārvietojas litosfēras plātnes, radot kalnus un ielejas, izmainot krasta līnijas, mainot jūru un okeānu līmeņus utt.

Zemes iekšējo un ārējo (Saules un Mēness) spēku darbības rezultātā notiek dažādas zemes virsmas deformācijas laika gaitā, to pētīšanai ir liela praktiska nozīme.Ģeodēzija ir zinātnes nozare, kas pēta planētas Zeme formu un izmērus, tās gravitācijas lauku, kā arī praktiski nodarbojas ar mērījumiem uz zemes virsmas tās attēlošanai plānu, karšu veidā un datu ieguvei dažādu uzdevumu risināšanai. Ģeodēzijas praktisko un zinātnisko uzdevumu risināšanai veic ģeodēziskos, gravimetriskos un magnetometriskos mērījumus. Mērījumu redukcijai vienotā koordinātu sistēmā, tiek veidoti ģeodēziskie tīkli. Ģeodēziskos tīklus veido ģeodēzisko punktu kopums ar viena veida raksturlielumiem, kas noteikti savstarpēju mērījumu rezultātā.

Ar 2006. gada 1. janvāri valsts ģeodēzijas funkcijas no Valsts zemes dienesta pārņēma valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" (LĢIA) Ģeodēzijas departaments. Ar 2010. gada 5. maiju, optimizējot LĢIA struktūru, tika izveidots Ģeodēzijas un kartogrāfijas departaments, kura sastāvā ir Ģeodēzijas nodaļa.

Galvenās funkcijas ģeodēzijas jomā:

  • izveidot, uzturēt un realizēt ģeodēzisko atskaites sistēmu, kas sastāv no koordinātu atskaites sistēmas, augstuma atskaites sistēmas, gravimetriskās sistēmas un ģeomagnētiskā tīkla, kas tiek definētas teorētiski un dabā realizētas ar valsts ģeodēzisko tīklu;
  • nodrošināt ģeodēziskās atskaites sistēmas savstarpējo sasaisti ar starptautiskām atskaites sistēmām;
  • pārraudzīt Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmu, t.sk. uzkrāt un aktualizēt datus Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē un pārraudzīt Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi;
  • pārvaldīt Strūves ģeodēzisko loku Latvijā;
  • izveidot un uzturēt globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu “Latvijas Pozicionēšanas sistēma”;
  • uzmērīt valsts robežu – noteikt valsts robežlīniju un valsts robežzīmju ģeodēziskās koordinātas.

Galvenie uzdevumi ģeodēzijas jomā:

  • veikt valsts ģeodēziskā tīkla uzturēšanas darbus – apzināšanu, izvērtēšanu, pilnveidošanu (tai skaitā ģeodēzisko punktu ierīkošanu), mērījumus, pārraudzību un nodrošināt valsts ģeodēziskā tīkla punktu informācijas apriti;
  • veikt valsts ģeodēziskā tīkla mērījumu datu apstrādi un analīzi;
  • izstrādāt, uzturēt un pilnveidot valsts kvaziģeoīda modeli;
  • uzkrāt un aktualizēt valsts ģeodēziskā tīkla informāciju Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē;
  • pārraudzīt vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes darbību un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto veikt vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes informācijas pārbaudi un apstiprināšanu;
  • sniegt metodisko atbalstu vietējām pašvaldībām vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanā, ģeodēzisko datu atjaunošanā un ģeodēziskās informācijas apritē un sagatavot Aģentūras atzinumu projektus par vietējā ģeodēziskā tīkla dokumentāciju;
  • izveidot, uzturēt un pilnveidot LatPos, tajā skaitā veikt LatPos bāzes staciju iegūtās informācijas uzkrāšanu, apstrādi, sistematizēšanu un analizēšanu;
  • veikt valsts robežas uzmērīšanas un robežas demarkācijas darbus.