Vietvārdu speciālistu vispasaules forums

05/19/2021
Vietvārdi
Information prepared by
Vita Strautniece

 

vietvardi

 

                No 3. līdz 7. maijam notika Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas (UNGEGN) 2. sesija. Tajā piedalījās arī Latvijas delegācija: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas labotatorijas vadītāja Vita Strautniece un leksikogrāfe Zane Cekula, kā arī Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore Sanda Rapa un Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.

                UNGEGN ir viena no ANO ekspertu grupām, pasaulē autoritatīvākā “instance” ģeogrāfisko nosaukumu jeb vietvārdu standartizācijas jomā, kas jau vairāk nekā 50 gadus izstrādā vadlīnijas, veicina pieredzes un informācijas apmaiņu starp valstīm. Vietvārdu standartizācija ANO izpratnē ir konkrētā rakstības formā fiksētu vietvārdu apstiprināšana konkrētiem ģeogrāfiskiem objektiem ar mērķi nodrošināt, lai oficiālajā apritē gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī viens un tas pats objekts tiktu identificēts ar vienu un to pašu vietvārdu. Standartizācijas process ietver gan attiecīgu normatīvo aktu izstrādāšanu un ieviešanu, gan vietvārdu vākšanu, izpēti, oficiālo vietvārdu piešķiršanu, gan vietvārdu datu uzturēšanu, izplatīšanu utt.

                Atšķirībā no iepriekšējām, šī sesija notika attālināti, izmantojot īpaši izstrādātu virtuālo platformu Interprefy, kas nodrošināja arī sinhrono tulkojumu visās sešās ANO darba valodās. Sesija sastāvēja no desmit virtuālām sanāksmēm, divreiz dienā pa divām stundām. Tā, kā sesiju organizēja ANO, darba laiks atbilda Ņujorkas pulksteņlaikam, bet sanāksmes vadīja gan Eiropas, gan Āzijas, Amerikasn un Austrālijas pārstāvji. Katrā sanāksmē piedalījās vidēji 127 aktīvie dalībnieki, bet skatītāju skaits noteikti bija daudz lielāks. Tika apspriesti 54 dokumenti, pārējie 76 bija paredzēti tikai informācijai.

                Nozīmīgākie sesijā izskatītie jautājumi bija UNGEGN stratēģiskā plāna un darba programmas 2021.–2029. gadam pieņemšana, vietvārdu datubāzes un katalogi, latinizācijas sistēmas, toponīmiskā izglītība un apmācība, ģeogrāfiskie nosaukumi kā kultūras mantojums. Neskatoties uz lielajām pulksteņlaika atšķirībām, kas dažu valstu pārstāvjiem bija nopietns izaicinājums (jāstrādā nakts vidū!), notika aktīvas diskusijas un domu apmaiņa Interprefy tērzētavā. Delegāti dalījās ar daudzveidīgu pieredzi un informāciju par darbu ar vietvārdiem, problēmām un risinājumiem.

                Sesija uzsvēra UNGEGN lomu vietvārdu kā kultūras mantojuma saglabāšanā, rosinot apzināt, saglabāt un atdzīvināt pamatiedzīvotāju, mazākumtautību un reģionālo valodas paveidu vietvārdus, ieviešot tos lietošanā. Delegātu un sesijas vadītāju izteikumos un ziņojumos arvien atkārtojās doma, ka vietvārdi nav tikai uzraksti kartēs, bet arī vērtīgs un kopjams kultūras mantojums.

                Bez ievērības nepalika aktuālas un korektas vietvārdu informācijas loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un ātras, precīzas reaģēšanas gadījumos. Tika izskatīti Austrijas, Kanādas, Indonēzijas un Saūda Arābijas iesniegtie ziņojumi par tēmu "Ģeogrāfiskie nosaukumi ilgtspējīgas attīstības un pandēmijas pārvaldības atbalstam".

                Daudzi runātāji atzīmēja, ka korektu un piemērotu oficiālo vietvārdu apstiprināšanā liela nozīme ir atklātām diskusijām par vietvārdiem, iesaistoties valsts kartogrāfijas aģentūrām, vietējām pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem.

                Kā ļoti svarīga tika apspriesta valsts pārvaldes institūcijās strādājošo un arī visas sabiedrības izglītošanas un informēšanas nepieciešamība par dažādiem vietvārdu standartizācijas jautājumiem. Norvēģija ziņoja par topošo e-apmācību kursu pašvaldību speciālistiem par Norvēģijas Vietvārdu likuma normām un to pareizu pielietošanu. Indonēzijā notikuši jau vairāki vebināri pašvaldību darbiniekiem par vietvārdu standartizāciju, kas šai valstī pašlaik ir ļoti aktuāla. Vebināru sagatavošanā piedalās arī pašvaldību darbinieki – tas nodrošina lielāku interesi un labāku atbilstību klausītāju vajadzībām.

                Vietvārdu datubāzu un katalogu jomā aktuāls un interesants bija Austrālijas apskats par Linked data pieejas izmantošanu vietvārdu informācijas uzturēšanā un izmantošanā, Indonēzijas ziņojums par moderno tehnoloģiju izmantošanu vietvārdu vākšanā un apstrādē, kā arī Vācijas sagatavotā informācija par Eiropas Atvērtā reģionālā vietvārdu kataloga (European Open Regional Gazetteer) veidošanu.

                Google Maps un citi populārie interneta globālo karšu uzturētāji saņēma kritiku par nekorektu vai novecojušu vietvārdu lietošanu un ļoti ierobežotām iespējām kļūdu labošanai. Tika izvirzītas dažādas idejas un priekšlikumi, kā panākt, lai šajos tīmekļa resursos tiktu lietoti vietvārdi, ko par pareiziem apstiprinājušas attiecīgās valstis. Rezumējot diskusiju, viens no UNGEGN līdzpriekšsēdētājiem Sandžejs Čoo (Korejas Republika) norādīja, ka, lai sekmīgi atrisinātu šo problēmu, arī valstu oficiālajiem informācijas resursiem ir jākļūst pieejamākiem un vienkāršāk lietojamiem.

                Sanāksmju starplaikos notika arī vairāki papildu pasākumi, no kuriem vislielāko uzmanību (70 dalībnieku līdzdalību) iemantoja e-paneļdiskusija „Vienlīdzīgas sabiedrības izveide, izmantojot ģeogrāfiskos nosaukumus”. Tajā tika prezentēta ASV pieredze aizvainojoša satura ģeogrāfisko nosaukumu izskaušanā (ir sagatavoti šādu nosaukumu saraksti un ap 200 šādu objektu pēdējos gados pārdēvēti). Ziņojuma autore uzsvēra arī to, ka katrs šādas vietvārds ir rūpīgi jāizvērtē, jo atšķiras gan konteksts, gan nosaukuma veidošanas motivācija, kā arī iedzīvotāju uztvere – nosaukums, ko kādā štatā uzskata par aizvainojošu, citā var neradīt nekādas pretenzijas. Otra tēma bija pamatiedzīvotāju doto vietvārdu atjaunošana. Tika aplūkota Kanādas pieredze un prakse pamatiedzīvotāju (inuītu un indiāņu

[1]

) lietoto vietvārdu atjaunošanā un ieviešanā oficiālā apritē. „Mēs dzīvojam viņu teritorijās un mums ir jāciena viņu mantojums”, sacīja Kanādas pārstāve. Arī šeit katram vietvārdam ir individuāla pieeja, izpēte, un noteikti – vietējo iedzīvotāju viedokļa uzklausīšana. Dažkārt pareizākais risinājums ir divu vai pat vairāku vietvārdu apstiprināšana vienam objektam.

                Sesija bija ļoti labi organizēta, īsā laikā tika izskatīts un apspriests milzīgs informācijas apjoms, bija daudz noderīga, interesanta un iedvesmojoša, daudz dokumentu, ar kuriem vērts vēl iepazīties sīkāk, lai mācītos no citu valstu pieredzes. Abi Latvijas iesniegtie ziņojumi tika ievēroti un izpelnījās UNGEGN priekšsēdētāja papildu jautājumus diskusijai par ekspertu grupu interesējošām tēmām. Visi sesijai iesniegtie ziņojumi, kā arī sesijas videoieraksti un dokumenti ir saglabāti un brīvi pieejami UNGEGN mājaslapā https://unstats.un.org/unsd/ungegn/. Tur pieejami arī iepriekšējo sesiju dokumenti un cita ar ģeogrāfiskajiem nosaukumiem un to standartizāciju saistīta informācija.

 

Sagatavoja Vita Strautniece,

Kartogrāfijas departamenta

Toponīmikas laboratorijas vadītāja

 

Attēlā – fragments no UNGEGN mājaslapas


[1]

First Nations (angliski)

 

Rakstā izmantota UNGEGN informācija par sesiju (“Geographical Names Supporting Sustainable Development and Management of the Pandemic”,  kas  publicēta https://unstats.un.org/unsd/ungegn/sessions/2nd_session_2021/, skatīta 19.05.2021.)