Atklāts renovētais Strūves ģeodēziskā loka punkts Bristen ar lauka observatoriju

05/17/2021
Ģeodēzija
Information prepared by
Ģeodēzijas departaments

Strūves ģeodēziskais loks 2005. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma, un izcila sava laika zinātnes, vēstures un tehnikas attīstības liecība. Tas stiepjas cauri 10 valstīm.
Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanai, ar to saistītās infrastruktūras attīstībai un, lai veicinātu mantojuma interpretācijas iniciatīvas, Latvijā izveidota Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padome. Padomi veido Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes un 11 pašvaldību, kuru teritorijās atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkti, pārstāvji. 
Latvija ir vienīgā valsts, kurā strādāja abi izcilie zinātnieki - Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (Василий Яковлевич Струве)  (turpmāk - Strūve) un Karls Frīdrihs Tenners (Карл Иванович Теннер) (turpmāk - Tenners), uzmērot 16 ģeodēziskā loka punktus. Divi no tiem – Jacobstadt un Sestu-kalns – iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Strūves ģeodēziskā loka apraksts

Ģeodēziskā loka mērījumi ir viena no metodēm Zemes izmēru un formas noteikšanai. Loka garuma uzmērīšanai izmanto triangulāciju, ko papildina atsevišķos loka punktos nosakot astronomiskās koordinātas. Strūves ģeodēziskais loks ir vērsts Ziemeļu - Dienvidu virzienā.
Strūves ģeodēziskais loks kā triangulācijas mērījumu ķēde ir uzmērīts laika periodā no 1816. līdz 1855. gadam un stiepjas aptuveni pa 25° meridiānu, no Hammerfestas Ziemeļnorvēģijā (70°40’12”) caur Tērbatu (tagadējā Tartu) līdz Izmailas pilsētai netālu no Donavas grīvas pie Melnās jūras (45°19’57”). Uzmērītais meridiāna loks ietver 25° 20´ no zemeslodes apkārtmēra. Tā kopējais garums 2822 km. Uz zemes virsmas meridiāna loks tika nostiprināts ar ģeodēziskajiem punktiem.
Līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai daļa no šiem nostiprinātajiem punktiem. Strūves ģeodēziskais loks bija pirmais šāda veida meridiāns, kura uzmērīšanas laikā tika šķērsotas Krievijas Impērijas un Zviedrijas Karalistes robežas. Mūsdienās politiskajā kartē tas šķērso 10 valstis – Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu.
Strūves ģeodēziskā loka uzmērījumu idejas autors bija Strūve, kurš tajā laikā strādāja tagadējā Tartu Universitātē, veicot dažādus ar astronomiju un ģeodēziju saistītus pētījumus. Savukārt militārais ģeodēzists igaunis Tenners - ģeodēzijas pamatlicējs Krievijā - veica uzmērījumus Krievijas impērijas Grodņas, Viļņas un Kurzemes guberņās. Abi tikās 1828. gadā, lai noslēgtu vienošanos par divu neatkarīgi uzmērītu loku savienošanu un paplašināšanu gan Ziemeļu, gan Dienvidu virzienā no Jēkabpils. Strūve vadīja ģeodēzisko darbu norisi Ziemeļu virzienā, savukārt, Tenners pats veica visus uzmērījumus līdz pat galējam Dienvidu punktam Staro-Nekrassowka.
Strūves ģeodēziskā loka uzmērīšanai bija gan zinātniskais, gan praktiskais mērķis. Zinātniskais mērķis virzīja Strūvi, kas vēlējās precizēt Zemes saplakumu polu virzienā atbilstoši Ņūtona teorijai. Ja Zeme būtu apaļa, platuma grādi būtu nemainīgi  gan pie ekvatora, gan pie poliem.
Papildus 19. un 20. gadsimtā grādu mērījumi jeb triangulācija bija t.s. “lielā zinātne” un valsts piedalīšanās tajā cēla politisko un militāro prestižu.

Bristen punkts ar lauka observatoriju

Bristen apkārtne 19. gadsimtā bija brīva no meža apauguma un uz Dienvidiem no observatorijas nebija augstāka kalna, savukārt Ziemeļos augstākie kalni bija Ziestu kalns un Gaiziņš.
Pirmo reizi trigonometriskie mērījumi veikti 1823. gadā Tennera vadībā “Lietuvas meridiāna loka” Ziemeļu galapunktā. 
Observatorija tika izveidota 1826. gada pavasarī Tennera palīga Hodzjko vadībā. Bristen observatorija bija neliela koka būve uz stabiliem - masīviem pamatiem, kur tika novietota Ramsdena pasāžas caurule un viens Šeltona pulkstenis. Pasāžas caurule bija 5,5 pēdas liela izmēra un bija paredzēta ģeogrāfiskā platuma noteikšanai - Bristen observatorijā noteica ģeogrāfisko platumu pirmajai vertikālei. Observatorijas pamati ir mūrēti no dolomīta akmeņiem, atsevišķi ir mūrējumi grīdai un pulksteņa novietojumam. 
Ģeodēziskais punkts tika ierīkots uz dienvidiem no observatorijas centra 1828. gadā. Punkts sastāv no granīta kuba ar svina centru, kurā iegravētas krustā divas līnija, atzīmēts centrs ar punktu un iegravēts gads skaitlis 1828. Granīta kubs tika apmūrēts ar ķieģeļiem un apsegts ar četriem ķieģeļiem, pasargājot punktu no ārējas iedarbības. Pēc mērījumu veikšanas punkts tika apklāts ar laukakmeņiem un apbērts, centrs izvirzīts uz augšu.  
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģeodēzisti sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedru 2011. gada 31. augustā atsedza autentiskā punkta centru un lauka observatorijas dolomīta pamtus. Tā paša gada rudenī punkts tika ieziemots, lai tas saglabātos un varētu veikt papildus izpētes darbus un plānot punkta popularizēšanu.
2014. gadā Strūves ģeodēziskā loka punkts “Bristene” ar lauka observatoriju iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālais piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 8984, nosakot aizsardzības zonu 50 m rādiusā ap to.
2019. gadā tika uzsākts process Aizsardzības ministrijas līdzfinansējuma saņemšanai Bristen punkta ar lauka observatoriju atjaunošanai, kas vainagojās ar Ministru kabineta lēmumu par finansējuma piešķiršanu Jaunjelgavas pašvaldībai 2020. gada 1. aprīlī. Lēmums paredzēja finansējuma piešķiršanu caur Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, kas veic tā izlietojuma kontroli. 
Paralēli tam Jaunjelgavas pašvaldība no privātīpašnieka iegādājas zemesgabalu, uz kura atrodas punkts Bristen ar lauka observatoriju, savā īpašumā, uzlaboja piekļuves ceļu, izcirta mežu un ierīkoja ceļazīmes.
2020. gada novembrī atjaunošanas darbi bija pabeigti un 2021. gada 14. maijā notika objekta atklāšana. 
Punkts Bristen ar lauka observatoriju ir brīvi pieejams visiem interesentiem Jaunjelgavas novada, Sece pagastā. Piebraukšana no autoceļa P76 krustojuma ar vietējās nozīmes grants ceļu 927 Daugavas krasta virzienā, aptuveni 3 km pa to. Ceļa malā ierīkotas norādes zīmes. Koordinātas LKS-92 sistēmā platums  56° 34’ 52,6’’, garums 25° 21’ 34,2’’.