Baltijas Ģeodēzijas komisijas simtgadē ģeodēzija dodas uz Lībiešu krastu

Jūlija pēcpusdienā Kolkas ragā un Ovišu bākā organizēta Aģentūras akcija ar mērķi popularizēt ģeodēzijas nozīmi sabiedrībā un Latvijas vēsturiskos sasniegumus zinātnē.

Ko nevar viens, var daudzi – šis princips pazīstams arī ģeodēzijā. Vērienīgu, ekonomiski nozīmīgu mērķu sasniegšanai vitāli svarīga ir sadarbība – gan valstiski, gan starptautiski. Tādēļ Aģentūras ģeodēzijas departamenta darbinieki jau ilggadēji darbojas Ziemeļvalstu ģeodēzijas komisijā jeb NKG – starptautiskā valsts pārvaldes un akadēmiskās vides speciālistu sadarbības organizācijā. Starp NKG darbības mērķiem ir arī ģeodēzijas kā ikdienā, sadzīvē un ekonomikā nozīmīgas zinātnes nozares popularizēšana plašākai sabiedrībā. Tā, atzīmējot pagātnes sasniegumus, ar skatu uz nākotni, NKG Latvijas pārstāvji, Aģentūras darbinieki, organizējuši plaši apmeklētus pasākumus visā Latvijā. Šis raksts ir par vienu no tiem. 

20.gs. 20.gados dibinātā Baltijas Ģeodēzijas komisija ir pirmā šīs zinātnes nozares speciālistu sadarbības organizācija Ziemeļeiropā. Starp dažādiem veiksmīgi paveiktiem projektiem sevišķi jāatzīmē Baltijas ģeodēziskais riņķis – ar triangulācijas metodi uzmērīts vienots mērījumu punktu gredzens visapkārt Baltijas jūrai. Riņķim bija jākalpo kā pamatam vienotai starptautiskai mērījumu sistēmai.

Šinī vasarā atzīmējot komisijas darbības simtgadi Latvijā, Aģentūras ekspertu komanda devās uz vietām, kur  ar triangulācijas metodi pāri Irbes šaurumam noslēgts mērījumu gredzens, savienojot ģeodēziskos punktus Latvijā un Igaunijā.

Triangulācija ir ģeodēzijas metode, kas precīzi nosaka ģeodēzisko punktu atrašanās vietas un attālumus starp tiem. Mērījumu līnijas starp punktiem veido trīsstūru tīklu. Lai Zemes izliekums netraucētu mērījumiem tālās distancēs, tie notika no speciāli tam būvētiem torņiem; attālums starp šiem torņiem sasniedza pat 30-40 km. No uzmērītajiem punktiem tālāk veica mērniecības un kartogrāfiskos darbus visā Latvijas teritorijā.

Mūsdienās, attīstoties globālās pozicionēšanas metodēm, triangulācija notiek, izmantojot elektromagnētiskos viļņus un to uztvērējus – GNSS ierīces. Līdz ar to senie novērošanas torņi lielākoties ir iznīcināti un mērījumu līnijas starp punktiem – vizūras – aizaugušas ar kokiem. Jūras piekrastē torņu vietā bieži izmantotas bākas, kas stāv vēl joprojām; tā pat vizūras pār jūru saglabājas nemainīgas – šeit gan ūdens un gaismas mijiedarbības dēļ laikapstākļiem sevišķa ietekme uz mērījumiem. Pie jūras senos mērījumus iespējams atkārtot, no viena vēsturiskā punkta uzmērot otru, procesā iepazīstot ģeometrijas pamatprincipus.

Pasākums tika veidots tūristiem jau populāros objektos īslaicīgi izvietojot piesaistes materiālus, atrakcijas un vadītājus, kas interesentus aizved simt gadu senos zinātniskos eksperimentos Lībiešu krastā. Pasākuma norises vieta seno mērījumu vietās Kolkas ragā un Ovišu bākā.

Tūristi varēja iepazīties ar vēsturiskajiem mēraparātiem – teodolītu un busoli, kas vairāk nekā 100 gadu veci. Pasākumā, ekspertu uzraudzībā, senos instrumentus varēja ne tikai apskatīt, bet arī pielietot mērījumos – teodolīta objektīvā sameklējot dažādus orientierus un izmērot virzienu uz tiem. Par iespēju izmantot instrumentus pateicamies Latvijas Universitātes muzejam un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes ģeogrāfijas nodaļai. Padziļināti par ģeodēzijas teoriju, vēsturi un to, kas ir Baltijas ģeodēziskais riņķis, skaidrojumos un informatīvajos stendos klāstīja Aģentūras ģeodēzijas eksperti.

Pēc teorētisko un praktisko prasmju apguves tūristiem tika piedāvātas aktivitātes kas katrā izklaides punktā atšķīrās – Kolkā, izmantojot modernus teodolītus un triangulācijas tīkla miniatūru vajadzēja meklēt apslēpto mantu – smiltīs ieraktus ģeodēziskos punktus. Ovišos bija jāsaliek Kurzemes triangulācijas tīkla puzle, ko lielizmērā (3x5m) sagatavojusi Aģentūras tipogrāfija “Latvijas Karte”. Veiksmīgi izpildot visus uzdevumus apmeklētāji varēja iegūt balvas. 

Pasākums izpelnījās plašu apmeklētāju ievērību un interesi – piektdienas pēcpusdienā pasākumam noslēdzoties, Aģentūras pāstāvjiem pat bija problemātiski aizbraukt, jo interesenti nāca vēl un vēl.  Visam labajam reiz jābeidzas, taču ņemot vērā lielo interesi, pastāv iespēja, ka pasākumi tiks rīkoti atkārtoti arī nākamajos gados. Sekojiet ziņām Aģentūras mājaslapā, kā arī citur ģeotelpas informācijas burbulī!

Komisijas simtgadi atzīmējot, varam izdarīt arī secinājumus:
Ģeodēzija un tās loma sabiedrībā un ekonomikā ir mazpazīstama, taču tā spēj aizraut un ieinteresēt, līdz ar to jāturpina jēgpilna popularizēšana.

Komisijas dibināšana liecina ka jau tūlīt pēc neatkarīgu valstu izveidošanās starptautiskā sadarbība un apziņa par Baltijas jūras reģiona valstu kopīgajiem mērķiem bija dzīva.

Baltijas ģeodēzijas komisija un arī jūras uzmērīšanas projekts ir Latvijas veiksmes stāsts, kas var kalpot par piemēru un latiņu, uz ko tiekties mūsdienu speciālistiem.

Pateicamies par atbalstu pasākuma organizēšanā un popularizēšanā Ventspils novada un Talsu novada pašvaldībām, Ventspils brīvostas pārvaldei un Kolkas attīstības biedrībai, kā arī medijiem – Talsu vēstis un Ventas Balss.