Vietējais ģeodēziskais tīkls
Saskaņā ar 2009.gada 17.decembra likuma "Ģeotelpiskās informācijas likums", kas stājās spēkā 2010.gada 13.janvārī, 4.panta 2.daļu un 12.panta 3.daļu v/a Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (Aģentūra) ir vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijā, kā arī Aģentūra koordinē un uzrauga ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu. Ģeodēziskās atskaites sistēmas viena no sastāvdaļām ir ģeodēziskais tīkls un ģeodēziskā tīkla sastāvdaļas ir:
- valsts ģeodēziskais tīkls;
- pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (LatPos);
- vietējais ģeodēziskais tīkls.
Valsts ģeodēzisko tīklu un LatPos izveido un uztur Aģentūra, bet vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošinās vietējās pašvaldības.
2010.gada nogalē uzsākts darbs pie MK noteikumu projekta "Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas un informācijas sniegšanas kārtība". Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādei izveidota darba grupa, kuras sastāvā iekļauti Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, V/a "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta un Aizsardzības ministrijas, Krīzes vadības departamenta Ģeotelpiskās informācijas politikas plānošanas un uzraudzības nodaļas pārstāvji.
Aģentūras veiktās darbības vietējo ģeodēzisko tīklu jomā.
Lai noskaidrotu situāciju par vietējo ģeodēzisko tīklu un tā nepieciešamību, jau 2008.gadā Aģentūra veica pašvaldību un mērnieku aptauju.
Vispirms telefonaptaujā tika noskaidrota pašvaldību informētība par vietējiem ģeodēziskajiem tīkliem un datu pieejamību.
Mērnieku aptaujai tika izstrādāta anketa, kas tika izsūtīta visām mērniecības firmām. Galvenais aptaujas mērķis bija apzināt mērnieku viedokli par vietējo ģeodēzisko tīklu stāvokli un to nepieciešamību turpmāk.
2009.gadā Latvijā notika teritoriālā reforma. Pāreja no rajoniem uz novadiem, no vienas puses sekmē vietējo ģeodēzisko tīklu jautājumu risināšanu, jo samazinās vietējo pašvaldību skaits, bet no otras puses sarežģī esošo poligonometrijas tīklu izmantošanu. Līdz šim poligonometrijas tīkli tika veidoti lokāli, galvenokārt pa rajoniem. Šodien tas nozīmē, ka viena un tā paša tīkla kāds no gājieniem vai atsevišķi punkti var atrasties cita vai vairāku novadu teritorijās. Tāpēc pašvaldībām priekšā stāv ļoti rūpīgs un akurāts darbs – esošo ģeodēzisko tīklu vai punktu apzināšana apvidū, to nepieciešamības izvērtēšana un lēmumu pieņemšana par vietējā tīkla atjaunošanu, saglabāšanu un datu uzkrāšanu un izsniegšanu lietotājiem.
2010.gadā Aģentūra rīkoja otru aptauju par vietējo ģeodēzisko tīklu jautājumiem, kurā tika aicināti piedalīties un izteikt savu viedokli kā visu pašvaldību pārstāvji, tā arī mērnieki un ikviena šajos jautājumos ieinteresētā persona. Aicinājām izteikt savu viedokli par vietējo ģeodēzisko tīklu nozīmi un nepieciešamību. Aptaujas rezultāti tiks ņemti vērā, izstrādājot Likumā deleģētos MK noteikumus par vietējo ģeodēzisko tīklu. Tāpēc Aģentūra izsaka pateicību visiem, kas piedalījās šajā aptaujā un īpaši tām pašvaldībām, kas izrādīja atsaucību Aģentūras organizētajā aptaujā un ceram arī uz veiksmīgu turpmāko sadarbību.
Lai sekmīgāk varētu izpildīt Ģeotelpiskās informācijas likuma deleģējumus, Aģentūra jau 2010.gadā uzsāka sadarbību ar vietējām pašvaldībām. Viens no pirmajiem pasākumiem bija uzdevums katrā pašvaldībā nozīmēt kontaktpersonu vietējo ģeodēzisko tīklu jautājumu risināšanai sadarbībā ar Aģentūru. Sadarbības ietvaros Aģentūra ir uzsākusi tās rīcībā esošo datu izsniegšanu pašvaldībām par pašvaldību teritorijā esošajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, pamatā par poligonometrijas un nivelēšanas punktiem. Aģentūras rīcībā esošie dati galvenokārt ir padomju laika katalogu dati (arhīva dati), kuri datēti ar 1980-tajiem gadiem un vecāki. Tāpēc Pašvaldībām pašām ir jāveic šo datu izvērtēšana un aktualizācija, kas nozīmē, ka ir jāveic vietējo ģeodēzisko tīklu revīzija – apsekošana, reālās situācijas izvērtēšana un informācijas par ģeodēziskajiem punktiem uzkrāšana. Tāpat izsniedzam pašvaldībām no VZD 2005.gadā saņemtos datus par poligonometrijas gājieniem un punktiem, to transformēto koordinātu sarakstus, shēmas un punktu abrisus. Diemžēl šie dati neaptver visus novadus.
Datu uzkrāšana
Aģentūra ir valsts ģeodēziskā tīkla valsts informācijas sistēmas pārzinis un valsts ģeodēziskā tīkla datubāzes (VĢTDB) uzturētājs. VĢTDB šobrīd tiek uzkrāta informācija par valsts ģeodēziskā tīkla punktiem. Valsts ģeodēziskais tīkls tiek klasificēts saskaņā ar 2008.gada 11.februāra MK noteikumiem "Valsts ģeodēziskā tīkla klasifikators".
Ģeotelpiskās informācijas likums deleģē pašvaldībām uzkrāt informāciju par vietējiem ģeodēziskajiem tīkliem un aktuālo informāciju sniegt Aģentūrai. Šai sakarā Aģentūra piedāvā pašvaldībām tehnisko risinājumu datubāzei, kas ir balstīta uz VĢTDB pamata un tādejādi tiek nodrošināta vietne, kur vietējās pašvaldības var uzkrāt informāciju par vietējiem ģeodēziskajiem tīkliem. Ar to paralēli valstī tiek nodrošināta vienota datubāze, kurā ir pieejama informācija par visiem ģeodēziskajiem tīkliem vienkopus. 2010. gada nogalē tika veikta Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes (VTDB) testēšana, kurā aicinājām visu pašvaldību deleģētās kontaktpersonas piedalīties un sniegt savus priekšlikumus datubāzes uzlabošanai.
2010. gada 12. novembrī Rīgā Latvijas Kara muzeja telpās tika rīkots seminārs „Vietējie ģeodēziskie tīkli un to datubāze”, kurā aicinājām piedalīties visas pašvaldības un to nozīmētās kontaktpersonas vietējo tīku jautājumu risināšanā.
Ar 2011.gada 10.janvāri Vietējo ģeodēzisko tīklu datubāze ir uzsākusi patstāvīgu darbību. Tamdēļ pašvaldību atbildīgām personām par vietējiem ģeodēziskajiem tīkliem jāsaņemt individuālas paroles darbam ar VTDB.
Jautājumos par vietējiem ģeodēziskajiem tīkliem lūdzam sazināties ar Aģentūras Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta Ģeodēzisko datu analīzes un ekspertīžu daļas vadītāju Brigitu Helfriču (tālrunis 67064211, e-pasts: Brigita.Helfrica@lgia.gov.lv).
2011.08.10. 15:38
